parlatgaliuntaisnibu.1s.lv

 


Čiuļs


Tod kas jer  tai saucamī latvieši? Voj slavenos tautis piečteči – Latigolas? Kuršu, zemgaļu, sēļu vai čivuļu piečteči? Tod kas jei  itī latvieši? Voj slavenos tautis piečteči – Latigolas? Kuršu, zemgaļu, sēļu vai čivuļu piečteči?

Latgale, Tālava, Atzele – itos jer seny latgaļu zamis.Trešo daļa šudinejos Latvijas pīderāja latgaļim.

As apbreinoju ity seny dorbu mīlyšy tautu – latgaļus jeb kai jūs dažreiz mādza dievēt citis tautis letiņi. 

Latgaļi jau jer zinomi jau nu sasto gadsimta. Latgale, Tālava, Atzele – tos jer Baltejis teritorejis, par kurom valdāja Visvaldis, Tālivaldis..

Tagad jer  divdesmit pirmīs godsimts,no latgaļi, nazaskotytīs ni iz ky jer saglobojuši sovu volydu, sovu kultyru, sovu pošlepnumu. Jī jer SORGOJUŠI i SORGOJ sovu valydu. Tei jer  Tauta – tīši tai,  tauta ar lilū burtu. Voj jer  daudz mazy tautu ky tu zini, loseitoj, kuris  jer  saglobojušos nu sasto gadsimta leidz pat miusu dīnom.

Dīmžāl itimā rokstā  runa naīs par dižojīm Latgaļis dālim i meitom, bet par itos jaukos tautis atkritiejim, jy muisdīnu Latgales vietura jer cīši saistāta ar tīm, kurus latgaļi ņicinyši sauc –ČIUĻI.

Kas tod jer itī čiuļi? Krīvu valydā jer  šods definiejums – Vaņka, kurīs  neatceros dzimtu. Itimā situācejā tis jer Janka, kurīs ty naatceros. No  itis ni visai atainoj latgaļu teikto jāgu – ķiuļi, kai man centos paskaidrot vacos paaudzis latgaļi ito vorda jāgu, jer gon izstumtīs, gon vīglos dzeivis meklietojs, viss vīnā vordā.

“Прекати поле” – laikam jau itis buis attieceiģīs teicīns latgaļu vordam – čiuļi.

Kai tod tis  jer nytics, ka jer  rodušīs itī čiuļi? ys jau taipat pītiek kotrā tautā. Tī jer cilvāķi, kurī  namok cīnātīs. Cilvāķi, kas pasī jebkuru griuteibu prīkšā, tiklīdz tos sajūt. Tod nu taj jer sanocs, ka latgaļu – strodnīku i karotoju – vidā jer nykļuvuši jankas, kas sovu dzimtu pat naatceros. Itī  poši jankas krita ceļys vocu krustnešim, krievu bajārim.īkortojās par sulaiņim pilsātos, pi kam Reigā nakšņot jī nedreikstāja, jy ty beja nylīguši vocu baroni. Salasiejušīs visodus vordus ny soviem kunģim, īmocījās runot vocu i krīvu valydā.

 Vocīši jīm radāja ābeci, krīvu bajāri siutāja mocātīs iz Krīveju.  Gon vīnim, gon ytrim beja vajadzeiģi paklauseiģi sulaiņi. I tod peikšņi  ni nu ko rodās latvieši. Tīsi tai – pēkšņi pēc viesturiskos mierleņtis. Vot nu kyrīņis jer radušīs Latvieši.

Tagad šod tod atbraucyt iz Latgali, jī ar nicinojumu sokuši skatātīs iz sovim rodim, kai gon jī te pa zami var raktīs, bet latvieši – čiuļi pilsātos voi leidzos tom dzeivoj i zina, kas tis taids vaterklozets jer. Raizam ny bajāru golda kods gobaleņš butterbroda tīk. Visā visumā – kulturāli latvieši navis kai tī latgaļi.

Goja laiks. Latvejai tika īdyta breiveiba. Tīši tai – īdyta. I sokos miužeigos golvis sopis – nu, ky gon var iesokt vakardīnis sulains? Pareizi, tikai zagt. Pirmā repubļikā tika vinkorši izzogta. Rausa jau raiz sarausty. Vocu inženierus patrīca, topat kai krīvus – pi velna jys  vusus.

Četrdesmitajys godys padevās PSRS žeilasteibā, padevos bez nevīna šovīnja. Jī nabeja  karotoji, kai Jys senči Latgaļi, bet gon čiuļi.

Pēc jīm noca hitlerīši,  i otkol ķepis gaisā i padevās. Atgrīzās padomīši i jau pa īradumam – ķepis gaisā. Kas tod tei toda par tautu – latvieši?

Otrej republika. Otkal Krīveja uzdovinoja breiveibu. Bet ky lai ar ity breiveibu īsok? Pareizi – zagt jau reiz sazagty. Divdesmit gadu laikā visu izzoga.

Otros repubļiķis prezidents aicina lepotīs. Bet ar ko lepotīs? Ar ty, ka vienmār bijušis ķepis gaisā? Ar ty, ka kalpoja gan hitlerīšim, gan padomiešim? Par ty, ka kaimiņš par kaimiņu sūdzeibis rakstīja, lai tikai ty nalaimeigy izsūtātu iz Sibīreju? Voi ar ty?

Bet jer toču ar ky lepotīs! Tapat blokus, jau cik gadsimtys dzeivoj rodi – latgalieši. Tože starp latviešiem, jy ne  visi jau jer čiuļi, jer ar ky lepotīs, pīmāram, Rainis i Aspazeja, pasauļslavens profesors – Viktors Kalnbērzs, pazīstamīs REMANTADINA izgudrotojs – Jānis Polis, kurš šybreid mukos nabadzeibā. Topat Otro Pasauļis kara varyņi, latgalīši i porejī, kas raizī ar sorkanarmīšim atgrīza Eiropai breiveibu.

Taču nā – čiuļi lepojās ar sovu unikālo moku ollaž padytīs, zaudāt cīņu pat nasokyt ty.

Tod kas jer itī latvieši? Voj slavenos tautis piečteči – Latigolas? Kuršu, zemgaļu, sēļu vai čivuļu piečteči?

P.S.

Viss parezi mināts itimā rokstā. I vāl vīnu lītu pateikšu, ty, ka īstens latvietis - čiuļs šo rakstu ne par ko neatzīs.Civļu īdumeiba nav vordūs aprakstāma.

Komentāri (0)  |  2014-03-08 14:41  |  Skatīts: 662x
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ