Seimaņs Putāns. 21.07.1892. – 22.03.1969 Latgaļis Patriots
Eists Latgaļis i dzimtenis patriots i vins nu izciloķīm Latgaļis dzejnīkim. Cilvāks nu kura vādzātu vīcātīs i nimt pīmāru, tagat kod Latgalīšī sok zaudāt cereibu i sovis saknis. S.Putāns cilvāks, kas mīļāja Latgaļi, naskatūtīs iz jo grivtū dzeivi, jis nikod nazaudāja cereibu i vīnmār mīlēja Latgali.
JO DZEJA BEJA PATĪSA I NU SIRDS!!!
PAR TŪ KA JIS DZEJU RAKSTĀJA LATGALISKI, KAS NAPATIKA TO LAIKA CIVĻU VADEIBAI, JIS NŪNOCA CĪTUMĀ, JAU TŪLAIK CIVĻI LATGALĪŠIM UZSPĪDA SOVU VOLŪDU I DISKREMINĀJA MIVSUS, KAS IR CIVĻIM PAR SLIMEIBU KA SAVI UZSKOTA CUTNI PAR DĪVIM TAI SOKŪT "IZRADZĀTĪM LATVĪSIM", AS TŪ NIKOD NAIZPRAŠŠU CIVLI VIN PASTOV AP 100 GODIM I JĪ MIVSAM LATGALĪŠIM, KURU SAKNIS IR MĀROJAMIS GODSIMTIM ILGI I VOLŪA PASTOV TIK PAT ILGI, UZSPĪŽ, SOVU CIVĻU VOLŪDU, KURA IR JESLI GŪDEIGI NU NASKAIDA ŪKSTA IZVILKTA. BROĻI LATGAĻĪŠI KAI MAS TŪ VAROM PĪLAUT, KA MIVSAM BRAUC AUGUMĀ AR VOLŪDU I VUSU POREJŪ, KAI MAS TŪ PACĪŠOM? KAI?
BROĻI LATGAĻĪŠI, KAS AR MIVSAM IR NŪTICS KA ASOM PAZAUDIEJUŠI MUGURKAULU, I CIVLI DIKTEI KŪ GRIB, KAS....?
S.PUTĀNA VAGA NIMT PĪMĀRU TAGAT I NABAIDĀTĪS, KAS TU ASI I NU KURĪNIS.
PĪNIMSAM AS AJU NU LATGALIS I ASMU PAR TŪ LEPNIS, NAZINU KAI JIVSAM , BET AS ASMU SOVIS TĀVU ZAMIS PATRIOTS, KAS CENSĪS IVĪST KORTEIBU I ATGŪT LATGALĪŠIM SAN ZUDUŠOS TĪSEIBIS, VARU I NAATKAREIBU!!!
CĪŅA TAIDIM CILVĀKIM KAI SEIMAŅS PUTĀNS!!!
Pyrms 120 godim 21. julī dzims latgalīšu dzejnīks Seimaņs Putāns, kura pyurā ir vairuoki simti dzejūļu, kas paraksteiti ar vairuokim desmitim vysaidu pseidonimu. Koč juo dorbūs i natryukst naveikleibys, naizkūptu formu i solkonuma, dzejnīkam ir pīmits talants i juo daiļradis suokumā saraksteituo dzeja atzeita par saistūšu i aizkustynuojumu raisūšu, tauta ar atzineibu pījāmuse i labi saprotuse dzejūļus par naizgleituotūs i nabadzeigūs ļaužu vuorgim.
S. Putāns ir personeiba, kura sevī nasuse skumis i tragismu, kas atsaspūguļuojs gon juo dzeivis guojumā (jau agrā jauneibā spīsts puorjimt saimnīceibys vadeišonu, napīteikama izgleiteiba, atlaists nu dorba, naspiejs tikt uorā nu nabadzeibys, par dzejūlim sūdeits ar arestu cītumā, aviacejis izliduojumā sadaguse īdzeive i rūkroksti, smoga slimeiba…), gon daiļradis tematikā (osoru i bādu zeme Latgola, nabadzeigī ļauds i jūs cīsšonys, dzeive bez prīcys, nataisneiba) i literaruo dorba ceļā pi skaiteituoja (daļa gruomotu aizlīgta, antireligiskuos dzejis dieļ nūsavērse dīvbejeigī latgalīši).
Labi S. Putānu raksturoj juo poša dzejis ryndys:
„(..) Maņ pateik klauseitīs, kai cyti dzīd dzīsmes, pylnas skumeibas, maņ pateik klauseitīs, kai dzīsmēs apdzīd vōrgus, cīsšonas. Leidz nōvei skumšu ari es, leidz nōvei skumeigs staigōšu, un laikā īdvasuma dzīsmes es pylnas skumes dzīdōšu.”
Seimaņa Putāna biografeja goda skaitļūs
1892 Dzims Malinovys (tagad – Bikernīku) pogosta Līpinišku dzeraunī pi Daugovpiļs
1910 Beidzs Bikernīku Ministrejis školys divys klasis
1912 Pyrmuo publikaceja avīzī „Dryva” (dzejūļs „Kometa”)
1913 Īsaukts karadīnastī, dīniejs Sibirejā
1917 Piec īvainuošonys karā atsagrīzs Latvejā, piec tam nu jauna mobilizāts, pīsadalejs pylsūņu karā Sorkonarmejis pusī
1919 Dzejūli publicāti komunistu avīzī „Taisneiba”
1921 Piec atsagrīzšonys Latvejā struoduojs par kurjeru slymūs kasī Rēzeknī
1921–1934 Latgalīšu i krīvu volūdā saraksteitī dzejūli publicāti žurnalūs „Zīdūnis”, „Reits”, „Latgolas Škola” i avīzēs „Jaunō Straume”, „Latgolas Dorbs”, „Trudovaja misļ” i c.
1926–1929 Struoduojs par dzeļžaceļa sorgu Daugavpilī
1929–1932 Struoduojs Talsūs
1932–1933 Struoduojs Tukumā
1933–1942 Struoduojs Rucavā
1942–1944 Struoduojs Jelgavā
1954 Piec pieckara godu dorba Rēzeknis mežsaimnīceibā i Reigā Vaļsts bankā (sorgs) pensejis godūs suocs dzeivi Makašānu pogosta Jurku dzeraunī
1960 Rakstnīku savīneibys bīdrs
1969 Mirs, paglobuots Mīra īlys kopūs Rēzeknī
Pyrmuo S. Putāna publikacejaolūts: https://data.lnb.lv/nba01/Drywa/1912/Drywa1912-114.pdf
Seimaņa Putāna gruomotys
1922 „Dūmas un nūpyutas”
„Dainas myusu jauneibai”
1924 „Tovā vōrdā”
1927 „Latgolas orōja bolss”
1931 „Stoni Latgaliji” (krīvu vol.)
1932 „Dīva apsavēršona”
„Ternistij putj” (krīvu vol.)
1936 „Ļaunōkais ciļvēces īnaidnīks”
1949 „Dzejas”
1960„Tovā vōrdā”
(Manuskriptā palykuse epigrammu, sentenču i aforismu izlase „Dzeives ceļā”)
Seimaņa Putāna pseidonimi (nalela daļa): Apmōneitais, Apsmītais, Čangalāns, Dryumais dzejnīks, Elektrons, Katōļs, Malinovīts, Orōjs, Vīntulis, Zemnīks
