Zīmes
04.10.2011
|
MĀRAS LĪKLOCIS |
|
|
UGUNSKRUSTS |
|
|
MĀRTIŅA ZĪME |
|
|
MĀRAS KRUSTS |
|
|
MĒNESS KRUSTS |
|
|
ZALKTIS |
|
|
SAULES ZĪME |
|
|
JĀŅA ZĪME |
|
|
ŪSIŅŠ |
|
|
LAIMAS SLOTIŅA. SKUJIŅA. |
|
|
JUMIS |
|
|
OZOLIŅŠ. SAULES KOKS ARĪ AUSTRAS KOKS. |
|
|
DIEVA-DEBESS ZĪME |
|
|
ZVAIGZNE. AUSEKLIS. |
Ugunskrusts (zīme)
Ugunskrusts ir simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību. 20. gadsimtā šis simbols ieguva negatīvu slavu, jo vienžubura pa kreisi rotējošs Ugunskrusts tika plaši izmantots nacistiskās propagandas ietvaros - tas ir iemesls tam, ka bieži jebkurš Ugunskrusts (arī vairākžuburu un pa labi rotējošs) kļūdaini tiek uztverts kā nacismu slavējošs simbols.
Latvija
Šo zīmi sauc dažādi - Ugunskrusts, Laimas krusts, Kāšu krusts, Zaru krusts, Ķekšu krusts, Svastika. Šī zīme pazīstama visā pasaulē, bet nekur citur nav sastopams tik daudz šīs zīmes variāciju kā Latvijā. Tas rosina domāt, ka šīs zīmes izcelsme saistīta ar mūsu reģionu.Latviešu mitoloģijā Ugunskrusts simbolizē gaismu, uguni, veselību un labklājību. Latvijas Ugunskrusta vēsture nav rakstīta, tāpēc daudz jautājumu vēl jānoskaidro. Mūsu Ugunskrustam ir savas īpatnības, nemaz nerunājot par variantu bagātību. Tas ir ar stingri ģeometrisku un proporcionālu uzbūvi un, cik spriežams pēc pieejamiem materiāliem, vienmēr stāv uz stūra.
Vieni pētnieki uzskata, ka Ugunskrusts cēlies no Saules simbola, kurš jau no jaunākā akmens laimēta pazīstams kā gredzens vai gredzenā slēgts krusts. Vēlākā attīstībā tas zaudējis gredzenu, bet dabūjis kāšus, lai tādā veidā apzīmētu Saules kustību. Citi pētnieki turpretim domā, kā Ugunskrusts varējis izcelties vairākās vietās patstāvīgi vai nu no krustām saliektiem ugunstrinamiem rīkiem, vai arī, divām līkloču zibens līnijām krustojoties. Vēl citi zinātnieki izskaidro Ugunskrustu kā auglības jeb radīšanas principa simbolu.
Pasaule
Trojā Ugunskrusts gan guļus, gan stāvus sastopams uz māla izstrādājumiem: podiem, vārpstu skriemeļiem, sarkofāgiem, arī uz saktām, naudas gabaliem. Ēģiptē Ugunskrusts nav bijis visai iecienīts, tas sastopams gandrīz vienīgi Meandras līkloču krustojumos. Itālijā Bronzas laikmetā Ugunskrusts bieži sastopams - daudziem ar Ugunskrustu izgreznotiem priekšmetiem piešķirta amuleta nozīme. Par to, ka Ugunskrustam piešķirta ļaunuma novērsēja nozīme, liecina ar to klātās urnu durvis. Ķeltos Ugunskrusts parādās saistībā ar viņu lielāko dievību - Saules dievu un ir redzams uz bruņu cepurēm, bronzas jostām, vairogiem. Ģermāņos Ugunskrusts parādās jaunākā Bronzas laimētā. To sastop uz šķēpiem, lai piešķirtu ierocim spēku, un uz brakteatēm - amuletiem. Mazāzijā uz kāda naudas gabala redzams Ugunskrusts ar četriem pusmēnešiem stūros, kas simbolizē Sauli. Indijā Ugunskrusts ieņem redzamu vietu kā laimes simbols arī mūsdienās. Jaunu gadu sākot, to zīmē uz mājas sienām sarkanā krāsā, kāzās un citās svinībās - baltā krāsā uz grīdas un sienām. Tibetā ugunskrustu vēl tagad lieto apģērbā kā greznojumu. Miroņiem to liek uz krūtīm, domājams, kā dzīvības zīmi. Ķīnā ugunskrusts parādījās reizē ar budismu l .gs.m.ē. un to sākumā sastapa Būdas tēlam uz krūtīm. Ķeizarienes Vu (684. - 704.) izsludinātā pavēlē vārds “saule” tiek apzīmēts ar gulošu augunskrustu gredzenā. Vēlāk, lai pastiprinātu šīs zīmes svētumu, ķeizars Tai Tsung (763. -779.) aizliedza lietot Ugunskrusta rakstu zīda ražojumos. Ķīniešu valodā ugunskrustu sauc “van”, kas apzīmē bezgalību, tātad arī ilgu mūžu, svētību, laimi. Japānā Budisms un līdz ar to Ugunskrusts parādās 6.gs.m.ē. uz Būdas tēla un pēc tam uz porcelāna izstrādājumiem. Amerikā tas satopams kā amulets, karazīme (Kanzas indiāņiem), kulta zīme Saules pielūdzējiem (Jaunmeksikā) un ārstu pūšļotāju burvju saitēs.
Simbols
Simbola nozīme
Ugunskrusts kā zīme darbojas enerģētiski ļoti spēcīgi. Tā daudzās variācijas atšķiras ar enerģētisko kvalitāti un ir izmantojamas noteiktos gadījumos. To, acīmredzot, labi zinājuši mūsu senči, jo šīs variācijas ir sastopamas daudzās rotās. Stāmerienas sagšas nelielajā saglabātajā daļā ir atrodami 37 ugunskrusti 20 dažādās variācijās. Slavenajā Kaldebruņas jostā no 49 elementiem 36 ir Ugunskrustu variācijas.
Šī zīme var kalpot gan kā sargs, gan kā enerģijas avots, gan kā informatīvais kanāls, gan kā harmonizētājs. Jāzina tikai, kad un kā to izmantot.
Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco tēvu. Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3. - 4. gs. izrakumos atrastajās lietās. Agrajā dzelzs laikmetā tas attēlots, piemēram, latgaļu bronzas rotās un somugru cilšu emaljētajās saktās. Vēlajā dzelzs laikmetā rakstam parādās jau daudz dažādu atvasinājumu un ir sastopami dažādi krāšņi varianti.
Šai zīmei ir vairāki nosaukumi - svastika, ugunskrusts, Pērkona krusts vai zarukrusts. Ugunskrusts jeb Pērkona krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni , pērkonu un vēju. Šai zīmei ir ļoti liels variantu skaits. Ugunskrusts ir saistīta ar Sauli, Laimu, un Pērkonu, tādēl to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā, kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos, zeķēs un kreklos šo zīmi ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno spēku vajātājs.
Jostās un citur ornamentos bieži vien blakus esoši kāršu krusti savienoti tā, ka vienam gali noliekti Saules kustības, bet otram - pretējā virzienā. Kompozīcijās Pērkona krusts bieži vien ir novietots stūrainās saulītes centrā.
Ne vienmēr ugunskrustu viegli pazīt. Garenajās joslu kompozīcijās mēdza izmantot tikai pusi vai pat ceturto daļu raksta, brīvās vietas aizpildot ar citiem, sīkākiem rakstiem.
Zinātniskais pamatojums
Ugunskrusts kā rotējošs Saules simbols cilvēkiem bija pazīstams jau ļoti sen. Daudzus gadus zinātnieki uzskatīja, ka saules vainags, kurš sastāv no plazmas un magnētiskā lauka, ir viendabīgs. Pēdējo gadu pētījumi ir mainījuši šo priekšstatu. Izrādās, ka ap Sauli bez globālā pamatlauka veidojas vēl citu struktūru, mazāku lauku kombinācijas. Šie lauki ekvatora līmenī formē rotējošas struktūras, kuras atgādina Laimes krustu - gan pusi no tā.Sektoru veidošanos var izskaidrot ar plazmas virpuļveida kustību gan Saule kodolā, gan arī ārējos apvalkos. Lauku izolīnijas kopā ar plazmas plūsmām stiepjas uz visām pusēm, aizsniedzot planētu orbītas. Interesanti, ka visas planētu orbītas atrodas šajā Saules vēja zonā, tātad tas varētu būt arī dzīvības nesējs. Ja paskatāmies debesīs caur teleskopu, varam ieraudzīt, ka daudzas galaktikas veidotas kā Ugunskrusti
Negatīvas nozīmes piešķiršana
Iemesli
Daudz negatīvu emociju Ugunskrusts izsauc cilvēkos, atceroties, ka tas bija nacistiskās Vācijas simbols. Bet tas varēja kļūt par padomju simbolu. Krievijas pirmskristietības kultūrā Ugunskrusts bija ļoti izplatīts, bet Pilsoņu kara laikā tas tika attēlots uz pirmajām naudas zīmēm, bija arī uz Dienvidaustrumu armijas karavīru piedurkņu uzšuvēm un karodziņiem. Tikai 1923 .gadā šo seno simbolu Ļ. Trockis nomainīja pret sarkano zvaigzni.Vācijā interesi par ugunskrustu vispirms izrādīja Teitoņu ordeņa filiāle - sabiedrība “Thule” 20. gadu sākumā. Pēc tam, kad Trockis Ugunskrustu nomainīja pret zvaigzni, Hitlers nacistu kongresā piedāvāja partijas sarkanā karoga projektu ar melnu ugunskrustu baltā aplī centrā.
Kritika
2010. gada maijā Lietuvas tiesa atzina, ka visas pērkonkrusta zīmes nevar tikt uzskatītas par nacisma ideoloģiju slavējošiem simboliem, jo lielāka nozīme ir tieši kontekstam, kādā šī zīme tiek lietota.